gu-stas

aliser

Tad šitā cilvēki dzīvo, ja? Iet uz darbu, strādā, brīvajā laikā sauļojas, lasa grāmatas un ripinās ar velo? Un nemaz nav jādomā par mājasdarbiem, smadzeņu daivām un gadījumu konceptualizāciju?! Tā arī var?

Krietns akmens no pleciem novēlies, un izšķīlušies jauni Tagad spārniņi. Kad nav jādomā par skolas beigšanas realizēšanu, tik daudz visa kā paveras apkārt, un ir laiks apstāties un ievilkt plašu elpu. Daudz brīvības, gandrīz neiespējami noticēt. Un laiks vispār šķiet pazudis – ir tikai plūsma no punkta uz punktu, telpas straume.

Is this the life everybody’s been talking about? Going to work, spending your free time sunbathing, reading books and rolling around on your bike? And thought processes not at all consumed by homework, lobes of the brain and case conceptualization?! You can do that?

The weight has transformed into something like little wings. Not having to think about finishing school opens up such details in one’s surroundings, and it’s finally time to stop and smell the roses. Freedom to get accustomed to. Time seems to have dissolved, and a spatial flow from point A to point B is all that remains.

P.S. Dita Miska, this goes out to you! Mans fans numero uno, kuras “kad tev blogā būs jaunas bildes?” dēļ vien ir vērts iepublicēt ko jaunu. Beidzot. Hurray!

pa sauli

aliser

Esmu izceļojusies un laimīga. Dienas un ceļi izslīdējuši caur pirkstiem kā tukšs gaiss, tomēr atstājot pēdas āriņā, iekšiņā un uz fotofilmas.

Es dzīvoju šai savā mazajā pasaulē un baidos to padarīt vēl kaut drusciņ mazāku. Pacel mani savā pasaulē un dod iespēju ar prieku pazaudēt visu, kas man pieder.

Rabindranats Tagore

Šovakar skatiet ceļus par un ap galvaspilsētas nostūriem un Kalteni jūlija nogalē. Lēna pasaules gala noskaņai varat vēl paklausīties fonā šo dziesmiņu.