Ārā

aliser

Kamēr es un jūs šovakar gurkstinājām pirmo pilsētas sniegu, saujiņa dejotāju Dzirnavu ielas telpās vaiga sviedros gatavojās, lai atrādītu jums kaut ko gluži intriģējošu. Redziet, LKA laikmetīgās dejas horeogrāfijas studenti sarūpējuši dažus svarīgus apziņas stāvokļus, kuros jūs ievest.

Deja man ir samērā sveša pasaule, bet (un?) mēģinājuma laikā sajutos galīgi apburta. Jā, es iekšēji nezināju, kur likties, nesapratu, ko jūtu. Šie dejojošie cilvēki man mēģina kaut ko pateikt – un kas tas ir? Iekšēji dīdījos sevī, savā neērtībā, it kā manī esošajā izprašanas pienākumā pret dejotājiem, pavisam aizmirstot pievērst uzmanību tam, kas notiek ar mani pašu, kamēr dejojošie cilvēki krīt, lido, šļūc un čukst. Un tur jau arī tā burvība, mīļie. Ierauj tevi tādā miglas akacī, izrauj tavu būtību tev pašam cauri un sasien mezglā, lai tikai mājupceļā tu sāktu mēģināt aptvert, kas nupat ar tevi notika.

Nebaidieties manu vārdu, draugi, un aizejiet piedzīvot izrādi, ja iespējams. Katru dienu ko tādu nedabūsiet. Dzīve sākas brīdī, kad nokāp no drošības saliņas.

Izrāde 8. un 9. decembrī jau izpārdota, bet izskatās, ka vēl varat iespēt uz papildus izrādi 10. decembrī! :)

Lasiet par izrādi šeit un šeit.

horeogrāfe Olga Žitluhina / dramaturģe Inta Balode / mūzika: Dzelzs vilks / tērpi: Šeila

Advertisements

One thought on “Ārā

  1. Pingback: Joprojām Ārā |

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s