give // get

aliser

Pirms pa īstam ķeros pie šīsnedēļas piedzīvojumu meklēšanas (vakar dažus jau atradu Viļņā), varētu parādīt, kā man piecas dienas gāja festivālā Give&Get.

Devos uz turieni ar apņēmības iekrāsotām izjūtām – nu tik iedvesmošos, nu tik kaut ko radīšu, vārdi no pildspalvas plūdīs aumaļām, fotoaparāts pats lēks ārā no somas iemūžināt skaisto un tamlīdzīgi.. Nekā tāda. Dzīve kārtējoreiz nodemonstrēja vilšanos, kura seko ekspektāciju uzliktajam slogam. Pirmās trīs festivāla dienas jutos kā moceklis – starp kaudzēm laimīgu cilvēku, īsti nesaprotot, par ko tad tā lielā laime, kamdēļ smaidīgā kņada, kur ir mana vieta šajā visā? Ap trešo/ceturto festivāla dienu sapratu, ka nav jēgas censties atkost tur notiekošo. Atgūlos zālē uz milzīga siena spilvena, deguns pret sauli, acis ciet, skatiens – vērsts uz iekšieni. Ļāvu apkārtējai pasaulei noritēt savā nodabā, kamēr pati ieskatījos sevī. Un sevī ieskatīties bija labi, bet ne obligāti patīkami. Atradu sauli un mieru, izpeldējos uz robežas starp drošības izjūtu un apdraudētību.

Morāle? Mazāk ekspektāciju, mazāk pazaudēšanās neauglīgās domās par neietekmējamo, vairāk saules un enerģijas uzkrāšanas sevī pirms atgriešanās pilsētā, steigā, ikdienā.

Jebkurā gadījumā – bija vērts aizbraukt. Pašai negaidot, biju aizbraukusi un nokāpusi no drošības saliņas. Atgriezos mierīga, apspīdēta un laimīga.

Advertisements

One thought on “give // get

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s