forest deep

aliser

Tas šķiet tik jocīgi – pēc četru gadu kopīgām studijām un izlaiduma satikt savus kursabiedrus mežā, atklāt viņiem (un sev) sevi un ielūkoties viņos.
Jūnija beigās ar trim draugiem, mūzikas instrumentiem un pārtikas rezervēm devāmies uz Mērsraga māju mežmalā. Atradām mežu, un mežs atrada mūs. Iepināmies zirnekļu aplī un pēdējiem spēkiem atkritām pagalmā zem zaigojoša, zaļa koka.

Manās rokās ir nonākusi simbolu vārdnīca, no tās arī sekojošais citāts.

mežs – K. G. Jungam – bezapziņas un tās riska faktoru simbols, bet dažās tradīcijās, it īpaši budismā, svētnīcas simbols. Eiropas tautu folklorā un pasakās mežs ir noslēpumu, briesmu, pārbaudījumu vai iniciācijas vieta. Apmaldīšanās mežā vai izkļūšana no tā ir izteiksmīga metafora pieredzes trūkuma izraisītām grūtībām un zināšanu iegūšanai – gan bērnam par pieaugušo pasauli, gan cilvēkam pašam par sevi. Vietsēžu kopienām mežs bija nezināmais, nekontrolējamais dievību un garu mājoklis. Daži no tās iemītniekiem ir baismīgi, piemēram, slāvu Mežainis. Meža miklo, dzemdei līdzīgo tumsu senajā pasaulē saistīja ar dīgšanu un sievišķo principu. Druīdiem mežs bija Saules (kā vīrieša) sievišķā partnere. Uzskatīja, ka meža, tā augu un zvēru izpratnes spēja ir dota šamaņiem (it īpaši Centrālamerikā). Āzijas tautu tradīcijās mežs dažreiz ir analogs Vidējo Austrumu eremītu tuksnesim – kā vieta ārpus civilizācijas, kur nodoties apcerei un garīgai attīstībai.

Džeks Tresiders “Simbolu vārdnīca”

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s