Evita un Gaidis

aliser

Ar vēlību no Evitas un Gaida – vēlos jums parādīt daļu no viņu laulību dienas.
Šis stāsts sākās 25. martā, kad e-pastā bija iekritusi ziņa no nepazīstamas meitenes – Evitas. Pāris mēnešus vēlāk – pirms divām nedēļām no šodienas – jau biju viņas un Gaida mājās Rojas maliņā.
Vakars pagāja mierīgās noskaņās ar tēju un mājas ābolvīniņu, un vakara pasakas vietā izšķirstīju Evitas un Gaida ceļojumu un ikdienas gaitu fotogrāfijas. No rīta – tēja un mājinieku pašu cepta maizīte ar sieru, viegls lietutiņš un pastaigas ap rosīgajiem radiem. Uz mežmalu tiek nestas siena ķīpas, suņu rejas cītīgi uzrauga notiekošo, un Gaidis man izrāda ozola ziedus turpat pagalmā.

Pēc krietnas, bet mierīgas gatavošanās seko brauciens uz Kolkas baznīcu, visapkārt zied un nežēlīgi reibinoši smaržo ievas, kamēr ceriņi tikko pumpuros. Nupat lijis lietus, un smarža vēl vieglāk atrod ceļu uz pašiem jūtīgākajiem cilvēka nostūriem.
Pēc baznīcas dodamies uz Miķeļbāku – augstāko bāku Baltijas piekrastē. Kāpiens nav viegls, toties uzkāpt līdz augšai ir vērts – brīvas, baltas debesis, mūžīga jūra un mūžīgs mežs. Un bailes, kuras mijas ar absolūtas stabilitātes un drošības izjūtu.
Gar Ēvažu stāvkrastu un tā brīnišķi zaļo paklāju tieši pēc lietus dodamies mājup. Pa ceļu starp seno jūras gultni (šobrīd tur aug kociņi) un mūsdienu jūras krastu. Mājās spīd saule, lietus beidzies, galds garāžiņā augļukoku dārza priekšā sagaida savus saimniekus un viņu viesus.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s