what happens in january, stays in january

aliser

Bet par janvāri man ir tik daudz sakāmā, ka pat nezinu, ar ko lai sāk.

Nakts vidū dodos izslēgt datorskaņas, kuras mani līdz tam ieaijāja, nogāžu glāzi, guļu starp lauskām līdz pat rītam. Tad pavadu 16 stundas ar Gundaru Daugavpilī, kuru laikā mēs izklīstam humpalas, paēdam itāļus, paguļam mašīnā un saprotam, ka dīzeļa bākā ir ielieti 30 litri benzīna. Tad es nespēju noticēt savām ausīm, rokas nolaižas, un es nopērku kafiju un vadu laiku, šķirstot trulākos žurnālus pasaulē, kamēr Pasākuma Vaininieks atrisina situāciju. Piedzīvojumi ne pa jokam, sālīts gada sākums.

Bet ar to viss nebeidzas, vai ne, jāsāk visādi jauni ceļi, riskēšanas, saule spīd acīs, joprojām plīst glāzes (janvārī es kopumā saplēsu vismaz 4 glāzes, glāžu tematikas neparasto īpatsvaru jūs pamanīsiet arī šīs melnbaltās filmiņas kadros), pa gaisu lido rozes, sieviete dzer tēju Rakstnieku Savienībā un skaļi lieto savu mobilo telefonu, tad mēs dzeram absintu, klausāmies kasetes ar savulaik jauno dzejnieku balsīm, Dainis atkal kaut ko stāsta par lugām, un tā nu mēs pēc nedēļas attopamies aukstās sienās, sarkanām puķēm rokās un visnotaļ skumju skatu sejā. Apskauties negribas, lai noturētu slūžas ciet.

Tā kaut kā. Apsolu, ka nākotne būs rožaināka, siltāka un krāšņāka. It just has to be.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s