espein

aliser

Uhh. Pat nezinu, ar ko lai sāk. Kopā ar Agnesi Zeltiņu aizlidojām uz Milānu, kur pavadījām nakti lidostā-autoostā. Veči ap 10iem vakarā nāk ieraut pa espresso, kafejnīcas darbinieces tādas, kurām filmā būtu ļoti slepena un spilgta seksuālā dzīve. Iet garām un vieglu rokas kustību notrauc drupačas no galda. Šajā naktī es sāku saprast Rihannu, kura dzied “we found love in a hopeless place”, jo tas nudien šķiet kā brīnums, ja šādā drausmīgā pilsētā, kur viss ir nobružāts un atbaidošs, izdodas atrast mīlestību vai jebko citu, par ko parasti saka – tas ir dzīvošanas vērts. Lielās pilsētas mani satrauc.

No rīta devāmies uz Seviļu, kur jau pirmajā mirklī ir tik viegli iemīlēties gaisā un visapkārt esošajos zemes toņos. Pa ceļam uz pilsētas centru cilvēks gana aitas lielceļa malā zem palmām. Tad ir parki ar metāla soliņiem, lapas tik dabiski sakritušas uz zemes, un autoosta atrodas baltu daudzstāvu māju pagalmā.

Tuksneša vidū stundu gaidām auto, klausāmies suņu rejās, kāpjam nepabeigtās celtnēs un absolūti nemākam sarunāties ar vīriņu, kurš mums pēcāk dos auto. Gar nekurienes vidū esošo asfalta celiņu malām ir ietves, kuras pārklātas ar zariem un pagalam sausiem, izkaltušiem, baltiem gliemežvākiem.

Madride mūs sagaida ar tik ilgu braukšanu tajā, ka šķiet, nekad nesasniegsim galamērķi. Vismaz sešas joslas vienā virzienā, intensīva satiksme un uztraukums. Vakariņās – spāņu veikalpicas, Bārnijs cenšas radīt latviešu-spāņu cilvēk-suņubērniņus. Brokastīs – spāņu ziņas, kuras klāsta Letīcija Iglesiasa; ziņās ir par dibena implantiem, pandiņām, marihuānu un vēl kaut ko traku, nu jau esmu piemirsusi.

Jūra Spānijas/Francijas robežas apkaimē, slidena zeme un filmiņu mainīšana. Krēsla.

Francija – viena vienīga migla. Braucot cauri Parīzei, ieslēdzam vietējo klasiskās mūzikas radio, kur pēc skaņdarba beigām diktore paziņo, ka tikko atskaņots klaviergabals, kurā pie instrumenta ir Vestards Šimkus. Casual.

Amsterdama – lietus un slapjas kājas, iebraukšana pretējā braukšanas virzienā, kurā ir kādas 3-4joslas. Jauna šalle, jauna marihuāna, neizprotama transporta sistēma, tramvajā ar saldējumu braukt nedrīkst, turku saldumi, brokastīs pankūciņas.

Berlīne-Rīga tikai viena brauciena attālumā, viss diezgan garlaicīgi un riskanti. 410ml kafija benzīntankā.

Rīga ap pulksten 2 naktī, ielas tik mazas un nenozīmīgas, ka šķiet – jā, no šīs vietas es mierīgi varētu atteikties.

Advertisements

2 thoughts on “espein

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s