par mieru

aliser

Šovakar starptautiskās miera dienas izskaņā saņēmos un sakārtoju dažas vairāk vai mazāk mierīgas bildītes, daļa jau no augusta gaidīt gaidīja nokļūt šeit un atklāties jūsu acīm, mīļie.

Uz mana galda vāļājas pirmais šīgada kastanis, mans kakls pirmoreiz šoruden sāp gandrīz vai neizturami, bet neparasti ir tas, ka man šogad vēl nav paticis rudens. Nesen pieķēru sevi elpojam ne īsti vairs silto, ne vēl auksto gaisu un ilgojamies pēc ziemas. Apmēram reizi gadā tā notiek.
Neliela temperatūra – karsta un vēsa āda vienlaikus, sāpoša galva un ilgošanās pēc kaut kā silta, mīļa un jauka.

Pēdējā laikā šķiet, ka pārāk daudz sīkumu nenotiek tā, kā tiem būtu jānotiek. Ceļosim uz vietu bez laika, kur nekad nekas nav jāpaspēj un nav jūtams attālu pienākumu slogs.

Īss komentārs par bildēm: augusts, septembris, klejojumi naktīs un rītos, dzejas dienas un laika kavēšana viršos.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s